Šo svētdien pie mums ciemojās Raimonds Logins ar savu mazo meitiņu un māsu Ivetu.

Šeit Viesītē ir pagājusi viņu bērnība. Te viņi ir auguši, dzīvojuši un kalpojuši, bet tagad viņi dzīvo

un kalpo Rīgā. Bija patīkams prieks viņus atkal redzēt mūsu vidū.

Raimonds dalījās ar mums ar Dieva vārdu no Mateja evaņģēlija 13:18-23 ’’Tad nu

klausaities līdzību par sējēju.  Ja kas vārdu par Valstību dzird un nesaprot, tad nāk ļaunais un

paņem to, kas viņa sirdī sēts. Šis ir tas, kas sēts ceļmalā;  bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas

vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem; bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs.

Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;  bet, kas sēts ērkšķos, ir

tas, kas vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vārdu, un viņš

nenes augļus; bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits

simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus. ‘’.

Mēs klausījāmies un domājām par Debesvalstību. Debesvalstība – tas ir Dieva vārds tavā

dzīvē, un tā nāk ar dzirdēšanu. Tā nenāk kā pasaules varas – skaļi, pamanāmi, bet klusi un

nemanāmi. Mums ir jābūt uzmanīgiem klausītājiem, jo šo valstību var ļoti viegli palaist garām.

Debesvalstību var sadzirdēt dažādi.

Klausīšanās ar cietu sirdi. Tas nozīmē ka Kristietība tavā dzīvē ir tikai teorijas līmeni –

saproti ar prātu, bet tas neieiet tavā sirdī. Tā ir tikai teorija, bet debesvalstība nav tikai prātam,

bet sirdij.

Klausīties ar seklu sirdi. Tas ir tā, ka emocijas tavā dzīvē spēlē galveno lomu. Tu varbūt

esi pārkāpis teorētisko soli, bet priecājies līdz brīdim, kad nāk ciešanas, un tad šaubies un saki

,,Kāda jēga?’’ Kristum mūsu dzīvēs ir jābūt tādam, kurš glābj, nevis dot svētības. Seklai sirdij

Kristus ir vajadzīgs tikai sapņu un vēlmju piepildīšanai.

Klausīties ar dalītu sirds. Tās ir tā, ka Tu pielūdz Kristu, savā dzīvē, bet tomēr paturi arī

citus dievus. Tu esi draudzē, paliec esi daļa no tās, bet pasaule arī ir Tava dzīvē. Tavā dzīve ir ,kas

svarīgāks par Dievu. Tavā dzīvē nav augļu un tu esi iesprūdis.

Klausīties tā, ka tavā dzīve ir augļi. Un ja tu nes augļus, tad nevis lai sevi celtu, bet

sakot: „Jā, Dievs Tu to esi darījis. Tu liec man nest augļus.’’

Lūkas evaņģēlijā teikts: ,,Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties!” Būsim uzmanīgi klausītāji,

pareizām sirdīm, jo klausīties var dažādi.

Ir svarīgi, ka mēs debesvalstību ne tikai sadzirdam , bet arī košļājam – pārdomājam. Tā,

ka Tu domā par Dieva vārdu, tu lūdz, jautā: ’’Dievs ko tas nozīmē manā dzīve?’’

Psalmā 1:1 ir teikts: ’’Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā

grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un

kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens

upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi

izdodas.’’

Un jāatceras, ka Mēs esam zeme, bet Kristus dārznieks, Zeme nevar pati sevi attīrīt no

akmeņiem, bet dārznieks. Lūgsim, ka varam patiesi dzirdēt, un patiesi piedzīvot debesvalstību

savā dzīvē.

Klausies, dzirdi, lūdz, lai Debesvalstība ienāk tavā dzīvē

un aug ,un ,lai arī citi dzird par to.