Jūnija mēnesim izvēlētajā Salamana pamācībā ir teikts: “Labāks ir mazumiņš, iegūts ar taisnību, nekā
saņemt daudz ienākumu ar netaisnību.” (Pamācības 16:8) Vārds “labāk” šajā pamācībā norāda uz to, ka, ja
izvēle ir starp mazumiņu, kas ticis iegūts
godīgi, vai daudzumu, kas iegūts netaisnā ceļā, tad priekšroka ir mazumiņam, kas iegūts taisnā ceļā. Katra
netaisnība ir grēks, un mūsu nepaklausība Dievam nošķir mūs no Viņa. Dievs nevar svētīt to, kas ir iegūts
netaisnā ceļā.
Mēs bieži dzirdam, ka mērķis attaisno līdzekļus, respektīvi, vienalga kādā veidā, bet galvenais ir – sasniegt
mērķi. Tomēr dzīvē redzam, ka, sasniedzot mērķi netaisnā ceļā, cilvēks ne tikai neiegūst vēlamo, bet arī
zaudē to mazumiņu, kas viņam jau bija.
Otrās Ķēniņu grāmatas 5. nodaļā lasām stāstu par Gehazi, pravieša Elīsas kalpu. Gehazis, redzot, ka viņa
kungs neņem samaksu no Aramas ķēniņa karaspēka virspavēlnieka Naamana par dziedināšanu, nolemj šo
situāciju izmantot, lai ar melu palīdzību iegūtu sev mantu. Ar netaisniem līdzekļiem iegūtā manta
nenes viņam neko labu. Gluži pretēji – viņš zaudē darbu un līdzšinējos ienākumus, kā arī pārmanto
Naamana slimību. Ja Gehazis nebūtu ļāvies kārdinājumam – netaisnā ceļā kļūt bagāts – viņš nebūtu
zaudējis veselību un varētu turpināt kalpot pravietim, esot apmierināts ar to mazumiņu, kas viņam ir. Tātad
– labāk mazumiņš ar taisnību, nekā daudzums ar netaisnību. Ir svarīgi, ka mūsu dzīvē Dievs ieņem pirmo
vietu. Viņš dod patieso gudrību, kā pareizi sakārtot prioritātes mūsu dzīvē. Viens no spilgtākajiem
piemēriem tam ir trešais Izraēla ķēniņš Salamans. Kad viņš pēc sava tēva Dāvida nāves tiek svaidīts par
ķēniņu, viņš apzinās lielo atbildību gan cilvēku, gan Dieva priekšā. Brīdī, kad Dievs piedāvā piepildīt
jebkuru viņa vēlēšanos,
Salamans izvēlas gudrību. Viņam ir iespēja izvēlēties pārticību, bagātību un godu, ienaidnieku nāvi vai ilgu
mūžu. Taču Salamans izvēlas gudrību un zināšanas. Tajā brīdī Salamans savu cerību liek nevis uz
bagātību, bet gan uz Dievu, kurš viņam dod gudrību. Un tad viņš no Dieva saņem visas pārējās lietas, arī
bagātību, kā papildus nodrošinājumu (2. Laiku 1:10-12).
Dievs ir apsolījis vienmēr rūpēties par saviem bērniem. Tas gan nenozīmē, ka taisnie vienmēr būs bagāti.
Tas nozīmē, ka Dievs ir ar viņiem un rūpējas par viņiem visās dzīves situācijās. Nepareizi izprazdami šos
vārdus, cilvēki nāk pie Dieva, cerot uz bagātību un dzīvi bez problēmām, lai gan Dievs to nav apsolījis. Ne
katrs spēj panest bagātību, un daudzus paklupina nauda. Tāpēc Dievs katram dod tik, cik viņš vai viņa spēj
panest.
Gudrais Agurs, kura gudrības vārdi apkopoti Salamana pamācību 30. nodaļā, izlūdzas no Dieva divas
lietas. Pirmkārt, lai viņš nekļūtu nabags un viņam nevajadzētu iet zagt. Otrkārt – lai viņš arī nekļūtu tik
bagāts, ka aizmirstu Dievu. Domāju, ka viņš ir labs piemērs arī mums katram, lai mēs varētu saņemt no
Dieva gudrību. Dievs zina, kāds un kur mūsu dzīvē ir mazumiņš, ar kuru mums pietiek. Viņš zina, kāda un
kur mūsu dzīvē ir robeža, aiz kuras mēs sākam paļauties uz materiālajām lietām un ne vairs uz To Kungu.
Savukārt mēs, zinot to, ka Dievs mūs mīl un rūpējas par mums, varam ieraudzīt svētību tajos apstākļos,
kuros esam nolikti. Mēs varam vienmēr zināt, ka mums ir tieši tik, cik nepieciešams, – tik, cik spējam
panest un nepaklupt.
“Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā
pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva
valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:31-32)
Juris Grigs
Viesītes draudzes mācītājs

Atsauce – https://www.lbds.lv/uploads/resources_files/331/bv-175-jun.pdf