Marta mēnesī kopā ar Viesītes un Mateja jauniešiem pārdomājām, vai ticēt ir stilīgi un kas vispār ir stils. Sludināja jauniešu vadītājs no Mateja draudzes – Matīss Babrovskis.
Jauniešiem tika uzdots jautājums, kādi ir stilīgi cilvēki? Viņi sniedza šādas atbildes: „Tie, kuri atšķiras”, „Tie, kuriem ir daudz draugu”, „Tie, kuri ir pārliecināti par sevi”, „Tie, kuriem ir laba gaume”, „Tie, kuri labi izskatās”.
Turpināsim ar kādu rakstu vietu no Bībeles.
Jāņa 6:60 – 70 „60 Tad daudzi no Viņa mācekļiem sacīja: “Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?”
61 Bet, kad Jēzus noprata, ka Viņa mācekļi par to kurn, Viņš sacīja tiem: “Vai tas jums ir par piedauzību?
62 Kā nu, kad jūs redzēsit Cilvēka Dēlu uzkāpjam, kur Viņš iepriekš bijis?
63 Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.
64 Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic.” Jo Jēzus no paša sākuma zināja, kas ir tie, kas netic, un kas ir tas, kas Viņu nodos.
65 Un Viņš sacīja: “Tāpēc Es jums esmu sacījis, ka neviens nevar nākt pie Manis, ja tas viņam nav Tēva dots.”
66 No šī brīža daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdzi.
67 Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai arī jūs gribat aiziet?”
68 Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,
69 un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.”
70 Jēzus atbildēja viņiem: “Vai Es neesmu izredzējis jūs divpadsmit? Bet viens no jums ir velns.””

Jēzus saka: „Ejat projām, ja tas nav pa īstam, tas nav tā vērts, lai beigās jūs sagaidītu vilšanās.” Un daudzi cilvēki tā arī dara – iet prom.
Jēzum nesekoja viens vien sekotājs, bet viņam sekoja tūkstoši, tas liek domāt, ka Viņš bija ietekmīga un populāra persona tajā laikā. Daudzi cilvēki apzinājās, ka būt Viņam blakus ir izdevīgi. Jēzus dziedināja un iedrošināja. Taču Viņam bija arī opozīcija.
Varētu teikt, ka Jēzus bija stilīgs, taču tajā pašā laikā Viņš nesagaidīja no saviem sekotājiem, lai viņi Viņam sekotu tikai tāpēc, lai būtu stilīgi.
Kompānijai „Sprite” ir sauklis: „Stilam nav nozīmes, visu izšķir slāpes!” Tieši ar šādu domu mums ir jānāk pie Jēzus, nav tik būtiski, kāds mums ir stils, svarīgi, ka mums ir slāpes pēc Dieva. Tas ir pats svarīgākais.
Kad pēc nāves būsim Dieva priekšā, mums nejautās, cik stilīgi bijām, kā ģērbāmies, cik feisbukā mums bija draugi, utt. Nav slikti, ka mākam un varam skaisti apģērbties, ka mums ir daudz draugu sociālajos tīklos. To visu mēs varam izmantot, lai cilvēkus mūsdienās uzrunātu, pastāstītu par Dievu, kaut vai internetā. Taču tās nav pamatlietas.
Ja tu nāc uz draudzi, tāpēc, ka tavi draugi nāk un tas tev liekas stilīgi, tā nav pareizā motivācija.

Jautājums, ko es sev uzdodu ir: „Vai kristietis var būt stilīgs?”
Un man liekas – kāpēc gan ne? Tās ir lietas, ko laika gaitā var iemācīties – kā ģērbties, kā būt pārliecinātam par sevi. Pasaulei patīk par sevi pārliecināti cilvēki. Cilvēki ar skaidru redzējumu par pasauli.
Un ar kristietību tā ir. Tas varbūt nav ērts vai populārs viedoklis, bet tas ir skaidrs un konkrēts.
Man liekas, ka mums kā kristiešiem vajadzētu vairāk koncentrēties uz to, kā es varu pastāvēt uz Dieva vārda, nevis – kā es varu izpatikt pasaulei.
Jēzus sekotāji, kuri Viņam sekoja ar nepareizo motivāciju saka: „Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?”
Bieži vien arī mums ir smagi. Grūti novilkt robežas vai noticēt līdz galam.
Reiz es nometnē satiku kādu puisi – mācītāja dēlu, kurš saka, ka viņam ir pārāk grūti novilkt robežas, jo pārāk patīk viņa draugi, uzpīpēt zāli, utt. Viņš saka, ka saprot, ja grib sekot Jēzum, tad ir jānovelk skaidras robežas, bet to viņš negrib darīt..
Bieži vien mums arī ir grūti noticēt Dieva vārdam, tam, ka tas ir pilnīgs un pietiekams, lai mēs neizskatītos pēc zaudētājiem šajā pasaulē.
Nometnes beigās šis puisis pienāca pie manis un teica, ka ir skaidri nolēmis sekot Jēzum. Tas bija brīnišķīgi. Šis puisis zināja pareizās atbildes jau no mazotnes, bet bija grūti noticēt.
Arī draudzē mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, kad kāds saka: „Man ir par grūtu, es eju prom.” Jēzum tā bija, un tur tāds prāvs pulks aizgāja prom.

Dievs saka – esiet pasaulē, bet neesiet no pasaules! Viņš saka, ka mums tepat ir jāpaliek un jānes tā evaņģēlija vēsts cilvēkiem.
Ir labi, ja tevi ciena un esi populārs, jo Dievs tevi vēl vairāk var lietot, jo pasaules acīs tu neizskaties pēc lūzera.
Ir vairāki piemēri par populāriem kristiešiem. Lērums cilvēku, kuri pasaules acīs ir autoritātes. Atliktu nosaukt tikai vienu cilvēku, un jums nebūtu šaubu, ka kristietis var būt stilīgs.
Jo ir tikai viena Persona, Kuram Čaks Noriss kaut ko lūdz, un tas ir Jēzus.
Viņš skaidri un gaiši ir sevi apliecinājis kā kristietis. Viņa mājaslapā ir vesela sadaļa par kristietību.
Es varu būt liels un varens, bet, ja nav Dievs, tad nekam nav jēgas.

Kādreiz bija tāds seriāls „A komanda”, kurā bija Misters T, arī viņš regulāri lasa lekcijas par kristietību un paļaušanos uz Dievu. Aktieris Denzels Vašingtons, NBA čempions, basketbolists – Stīvens Karijs, aktieris Pauls Valkers no „Ātrs un bez žēlastības”, kurš gāja bojā 2013. gadā – šie ir tikai daži no kristiešiem, kuri nebaidās atzīt, ka ir kaut kas pārāks šajā pasaulē, un tas ir Jēzus Kristus.
Un tāpēc mums kā kristiešiem nevajadzētu norobežoties no pasaules, no tā, kas ir aktuāls. Tieši otrādi – mums būtu jāzina, kas pasaulē ir aktuāls. Ir būtiski saprast, kas ir svarīgs sabiedrībai, lai varētu ar viņiem runāt saprotamā valodā. Kristus tā darīja. Viņš gāja pie cilvēkiem un runāja viņu valodā.

Mums ir jāzina, ko saka Bībele, mums ir jātic, ko saka Bībele, mums ir jāizdzīvo, ko saka Bībele. Un, ja mēs tam ticam, tad mēs būsim cilvēki ar skaidru gribu, viedokli un mērķi. Un cilvēki apkārt mūs cienīs, varbūt viņi uzreiz mums nepiekritīs un nekļūs par kristiešiem, bet viņi mūs cienīs, ja iesim ar mīlestību, ar skaidru uzdevumu un vērtībām pie viņiem.
Matīss uzsver: „Es gribu, lai jūs atceraties, ka Jēzus negaidīja, lai pūļi dzītos Viņam pakaļ, bet Jēzum apkārt bija pūļi, jo tur apakšā bija saturs un jēga.”
Kristietis var būt stilīgs, bet ar to nav jāpārspīlē. Labā ziņa ir tā, ka Jēzus tāpat neskatās ar kādu mašīnu braucam vai kāds mums telefons kabatā, tāpēc meklēsim Viņa prātu un Viņa gribu un izdzīvosim to.
Tas, ko Jēzus domā par mums ir daudz svarīgāk, nekā tas, ko domā pasaule.