Jau otro gadu pēc kārtas mūsu draudzei ir tā lieliskā iespēja rīkot reģionālo

tikšanos un uzņemt viesus no dažādām pilsētām, draudzēm, lai veidotu savā starpā

sadraudzību, domātu par kādām lietām, dalītos savā pieredzē un iedrošinātu viens

otru. Šogad kopā bijām astoņas draudzes – Viesīte, Jēkabpils, Krustpils, Daugavpils,

Rēzekne, Jaunjelgava, Ogre un Pļaviņas.

Lielisku iespēju šogad deva LBDS bīskaps Pēteris Sproģis, kurš mūs aicināja

izteikt savas vēlmes un iespējas iesaistīties projektā un sadarbībā ar Oklhomiešu

draudzēm no Amerikas, lai attīstītu kalpošanas savā draudzē un pilsētas apkārtnē.

Bieži vien ir tā, ka mums patīk, ka visu iedot uz „paplātes” un mums nekas

daudz nav jādara. Mums vieglāk ir izvēlēties tās ikdienas rutīnas, kas joprojām rada

mieru mūsu sirdī nevis sākt ko jaunu vai pieņemt kādu izkacinājumu. Kā viens no

bīskapa ieteikumiem bija sāc ar kaut ko vieglāku. Katram mērķim lai to sasniegtu ir

mazāki uzdevumi kas jāizpilda. Ja mēs no paša sākuma uzreiz pildīsim pēdējo

uzdevumu, kas ir viss grūtākais un lielākais, tad mums nekas neizdosies, mēs

atkritīsim atpakaļ un būs atkal viss jāsāk no sākuma. Svarīgi ir sākt ar kaut ko mazu,

pēc tam jau tu spēsi darīt arī lielākas lietas. Ir arī dažādi uzdevumi, kuru priekšā mēs

jūtamies mazi, nevarīgi, bezspēcīgi. Jā, mēs nevaram izdarīt visu, bet ir lietas uz

kurām mums vajag saņemties un to izdarīt. Un tad, kad mēs to varam izdarīt, tad

mums atgriežas ritums ikdienas kalpošanā, kas mums visiem ir vajadzīgs.

Mēs katrs spējam tik, cik spējam un ir jāspēj saredzēt mūsu iespējas, pat tad,

ja ir jāsāk ar mazām lietām. Kā lielisks piemērs, ar ko dalījās Pēteris Sproģis ir par

talentiem, kas rakstīts Mateja ev. 25:14-29. Saimnieks katram strādniekam izdalīja

talentus pēc viņu spējām. Kādam to bija vairāk, kādam mazāk, bet katram bija tik, cik

viņš ir spējīgs ar tiem darboties. Tāpat ir arī draudzē, kalpošanā. Tev ir jābūt

uzticamam savā draudzē. Ja mēs noliekam malā kādas lietas un necenšamies ar tām

darboties, paliekam pie tā, kas ir un necenšamies neko darīt lai to pavairotu, tad nekā

arī nebūs. Līdzīgi kā ar šiem talentiem, ja mums tiek dots, tad ej un izmanto to,

pavairo, nevis aproc zemē. Ir ļoti svarīgi, ka mēs nepadodamies. Ar to, kas mums ir,

lai mēs ejam uz priekšu un tiecamies uz mērķi, kuru mēs esam nosprauduši.